KRUCIFIKSI . LV
Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija

PAR KRUCIFIKSIEM
Krucifiksu atjaunošana

Kurpnīku krucifiksa nojumīteLatgaliešu interese par ārtelpas krucifiksu atjaunošanu augusi līdz ar tautas trešo atmodu 80. gadu nogalē. Kurpinīku krucifiksa nojumīti sakopa un atjaunoja netālu dzīvojošais zemnieks Osvalds Salmanis, vairāku krucifiksu atjaunošanu materiāli atbalstīja Rēzeknes dekāns Pāvils Zeile, par svētvietas atjaunošanu Sakstagala pagastā parūpējās gan pagasta valde, gan Pieminekļu aizsardzības dienests. Tikai sabiedrības turīgākā daļa – tirgotāji, baņķieri un pat deputāti šai Latgales kultūras sastāvdaļai nav pievērsuši īpašu vērību. Zemniecībai, kas varētu būt ieinteresēta savu senču mājvietās atjaunot krucifiksus, ekonomisko reformu haosā atņemtas jebkuras cerības uz izdzīvošanu.

Lai arī laika gaitā Latgales ārtelpas krucifiksi stipri cietuši un to lielākā daļa gājusi bojā, tauta allaž pūlējusies saglabāt savas kultūras vērtības. No sētās, sādžu centros, ceļa malās un kapsētās kādreiz bijušiem krucifiksiem līdz mūsu dienām (1994—1995) ciešamā izskatā nonākuši apmēram 10%. Atsevišķos rajonos šis procents ir atšķirīgs. Vislabvēlīgākā situācija ir bijusi Rēzeknes rajonā, kur saglabājušies gandrīz 40% krucifiksu. Ludzas rajona latviskajā daļā tas ir ap 20%, un nedaudz lielāks skaits saglabājies Preiļu rajonā, bet vēl nesenā pagātnē (70. gadu beigās) no krustiem Mazkursīšos, Šķilteros, Egļupē, Krivālē un citur masveidā pazuduši kokā grieztieKristus tēli. Balvu rajona teritorijā senie krucifiksi saglabājušies lielākoties kapsētās (Lutenānu kapos vien atrodas trīs kokā grieztas Kristus figūras), kopumā 15% no kādreiz būvētajiem. Daudz sliktāks stāvoklis ir Krāslavas un Daugavpils rajonā, kur atlikušo krucifiksu ir tikai 3—4%.20. gs. 90. gados Latgales ārtelpas krucifiksi pamazām atjaunojas. Kapsētās vērojama strauja centrālo krustu nomaiņa pret kapličām vai nelielām mūra mājiņām. Šī procesa rezultātā, būvējot mūsdienīgas celtnes, daudzās vietās, it īpaši Preiļu rajonā, netiek saglabātas un izmantotas vērtīgās, kokā grieztās kultūras mantojuma un tradīciju zaudēšana vērojama ari tendencē intīmos koka krustus aizvietot ar gigantiskiem metāla vai betona krustiem. Tāds kaila betona krusts stāv Daugavpils – Aglonas ceļu krustojumā un liekas svešs ne vien sava materiāla, bet ari novietojuma un nepamatoto proporciju dēļ (krusta augšējais zars ir divreiz īsāks par sānu zariem).

Lasīt tālāk >
1 / 2
64-628-830
skola@makasani.lv