KRUCIFIKSI . LV
Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija

PAR KRUCIFIKSIEM
Baznīcu krucifiksi

Latgale, Māras zeme, Inflantija. Jau pašā nosaukumā iezīmējas novada vēsture – Svētās Māras aizgādībā nodotā zeme divu gadsimtu garumā bija Polijas nomale. No tā arī Latgales kultūras mantojuma savdabība un atšķirība no pārējiem Latvijas novadiem, ko nespēja būtiski mainīt pat iekļaušana Krievijas impērijā 1772.gadā. Kultūras dzīves sakari ar Lietuvu un Poliju kā arī konfesionālā piederība katoliskajai pasaulei darīja savu – baznīcu mākslinieciskajā apdarē tika pieaicināti Lietuvas, Polijas un citu Eiropas katolisko zemju mākslinieki un amatnieki. Pievienošana Krievijai nepārtrauca iedibinājušos novada kultūras un mākslas orientāciju uz Polijas, Austrijas un Dienvidvācijas, reizēm pat Itālijas mākslas tradīcijām. Lielā mērā to noteica pasūtītāji, vācu cilmes muižnieku dzimtas Borhi, Plāteri, Mateifeļi, Riki un Hilveni, kuri vēlāk, saradojoties ar lietuviešu un poļu aristokrātiem, kā arī augsta ranga garīdzniecību, aktīvi piedalījās gan laicīgās, gan sakrālās mākslas veidošanā.

Ja laicīgās mākslas paraugi reizē ar muižām un pilīm ir aizgājuši zudumā, tad garīgās mākslas paraugi saglabājušies līdz mūsu dienām katoliskajos dievnamos. Tādēļ gadsimtiem ilgi vienkāršais latglietis ar apbrīnu vērojis to sakaistumu, ko iemieso baltie dievnami, rokoko altāri un kapellas, kori un ēŗģeļu prelūdes ārzemju mākslinieku un vietējo amatnieku izpildījumā. Ja pašas baznīcas un arī to iekārtojumu pasūtīja bagātie un ietekmīgie muižnieki, tad altāros iestrādātie krucifiksi izcēlās ar augstu profesionalitāti, iespaidīgiem izmēriem – Dagdas baznīcas krucifikss sasniedz 3m augstumu, bet bija arī pieticīgākas garīgās celtnes, kur Pestītāja tēlu veidošanu uzticēja vietējiem meistariem. Tādi krucifiksi vairumā atrodami Rozentovā, Pušā, Nautrēnos un citur. Tie atšķiras no akadēmiski izglītoto amata brāļu darinājumiem ar grotesku naivitāti, vienkāršotu, zemnieciski robustu figūru traktējumu.

Tas gan nenozīmē, ka tautas meistaru darinātie tēli būtu mazāk izteiksmīgi. Varbūt pat profesionālie darinājumi ir nedaudz manierīgi un izskaistināti. Kā piemērus var minēt 180 cm augsto altāra krucifiksu Ozolmuižas baznīcā un tikai nedaudz mazāko krucifiksu vecajā Malnavas draudzes baznīcā. Visai īpatnēji veidots ir krucifikss Viļānu baznīcā, kur barokāli izliektajam ķermenim pievienota rotaļīgi izskaistināta galva ar greznu karaļa kroni.

Latgales baznīcas var uzskatīt arī par sava veida kokā griezto krucifiksu glabātuvēm, jo nereti ceļmalu Pestītāja figūras nestas uz baznīcu un reizēm arī otrādi – no baznīcu krājumiem pārvietotas uz kapiem vai ceļu krustojumiem. Lielais krucifiksu klāsts baznīcās – Rozentovā atradām 10 – izskaidrojams ar to, ka tie piemēroti dažādu ceremoniju izpildīšanai. Ir pārnēsājamie krucifiksi svētku reizēm, ir krucifiksi uz melni krāsota postamenta bēru rituāliem. Lielākajā daļā Latgales katoļu dievnamu visos priekšnamos atrodami viens vai vairāki krucifiksi ar svētītā ūdens trauku apakšā. Dievlūdzējs, ieejot baznīcā, pieiet pie Pestītāja, pamērcē labās rokas pirkstus svētītā ūdenī un pārkrustījies noskūpsta Kristus kājas.

Lasīt tālāk >

1 / 2
64-628-830
skola@makasani.lv