KRUCIFIKSI . LV
Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija

PAR KRUCIFIKSIEM
Baznīcu krucifiksi

Latgales ļaudis tika audzināti garīgumam. Ne velti līdz pat 20. gadsimta sākumam Latglalē valdīja uzskats, ka baznīca ir visu lietu mērs, ka tā ir galvenais tautas izglītības avots. Tādēļ visi mums zināmie Latgales Atmodas un izglītības darbinieki, kā arī politiķi, Franci Trasunu un Franci Kempu ieskaitot, izgājuši baznīcas skolu. Arī pirmie folkloras vācēji ir bijuši katoļu garīdznieki. Tāpat krucifiksu un citu sakrālo skulptūru darinātāji.

Baznīcas izvietoto krucifiksu izpētes procesā nācās atzīt, ka ne visiem priesteriem garīgās vērtības ir tik pat lielā cieņā kā materiālās. Gadījās arī kontaktēšanās grūtības, par ko nācās pārliecināties Daugavpils rajona Bebrenē, kur iepazīšanos ar baznīcu liedza priestera mājkalpotāja, kas, neatlaidīgi lūkojoties pati savā degungalā, prasīja uzrādīt atļauju fotografēt dievnamu un ieteica griezties ar šo jautājumu pagastmājā. Diemžēl arī tur neveicās, jo darbdienas pēcpusdienā ap 14.30 visi kabineti izrādījās slēgti. Toties patīkami pārsteidza prāvesta Jāzepa Aglonieša ar lielu pietāti un labu gaumi uzceltā Malnavas draudzes jaunā baznīca Ludzas rajonā. Arī vecā koka baznīca blakus tiek saglabāta kā arhitektūras piemineklis un turpina darboties.

Latgali savulaik uzskatīja un iespējams arī tagad vēl uzskata par atpalikušāko novadu Latvijā, lai gan nekur citur valstī nav tik labi saglabāti garīgās dzīves pieminekļi. Latgalieši tos pratuši kopt un sargāt gan kara laikā, gan pēckara ateistiskās tumsonības gados. Acīmredzot katoliskajai kultūrai raksturīgais konservatīvisms, kur prevalē garīgās vērtības pār materiālajām, ir Latgales savdabības pamatā, un, pateicoties šai īpatnībai, līdz pat šodienai varam baudīt arī daudzveidīgo kokā griezto krucifiksu klāstu visos Latgales novada dievnamos.

Krucifiksu klasifikācija >

2 / 2
64-628-830
skola@makasani.lv