KRUCIFIKSI . LV
Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija

PAR KRUCIFIKSIEM
Padomju laiks: krucifiksu iznīcināšana

Pēc padomju okupācijas krucifiksu skaits Latgalē nemitīgi samazinājies gan politiski motivētu tīšu postījumu, gan saimnieciskas darbības, gan pašu iedzīvotāju uzmanības trūkuma dēļ. Vandalisma akti, ko latviešu tautai svešas ideoloģijas nesēji vērsa pret krucifiksiem ceļmalās, bija vērsti pret pašu tautu. Diemžēl nereti arī paši latgalieši iesaistījās krucifiksu postīšanā. Par laimi, pat vairakkārt organizētās akcijas nedeva iecerētos rezultātus, tomēr komunisma ideologi nerimās un vērsās pie jaunatnes, iestāstot, ka jaunajā iekārtā nav vietas pagātnes māņiem. Drīz vien mūsu pašu zēni un meitenes partijas komitejas uzdevumā pa naktīm organizē krucifiksu postīšanas akcijas.

Ružinas ceļa krucifikss Runājot par Nautrēnu pagastu, krucifiksu nopostīšana 1949. gadā nav iespējama bez Kārsavas rajona kompartijas ideoloģiskā sekretāra Pētera Mūrnieka ziņas. Lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, šī akcija neiztiek arī bez izcilā Latgales gaismas nesēja Andriva Jūrdža mazdēla Aleksandra bērnu līdzdalības. Bez tam vecākais – Andrejs ir arī ciema padomes priekšsēdētājs un aktīvs 1949.gada deportāciju organizators. Deportāciju dienā tur, kur izvedēju bandas brauc garām, krucifiksus veselus neatstāj. Maz ticams, ka tādas nenozīmīgas detaļas būtu plānotas Maskavā. Vēlākajos laikos Ludzas rajonā krucifiksu iznīcināšanu organizējis toreizējais rajona partijas komitejas pirmais sekretārs Ivans Tihomirovs, pēc izcelsmes – krāslavietis. Viņa uzticams palīgs un ideju propagandētājs saskaņā ar H.Haheļa stāstīto ir bijis kāds Kazimirs Dundurs, kas strādājis par vietējās avīzes redaktoru. Savukārt Rēzeknes rajonā par krucifiksu novākšanu rūpējusies rajona izpildkomitejas darbiniece Tihomirova. Arī Ružinas ceļu krustojumā novietoto Pestītāju viņa ierosinājusi noņemt un tikai, pateicoties vietējo padomju neatsaucībai, tas palicis savā vietā.

Ar propagandu un ekonomiskām metodēm izdevās panākt vairāk nekā ar svētvietu vardarbīgu iznīcināšanu. Veco apdzīvoto vietu un savrupmāju pasludināšana par neperspektīvām, pilsētas tipa ciematu būve saimniecību centros ne tikai iznīcināja latvisko lauku infrastruktūru un kultūras pārmantojamību, bet arī nolēma jauno laucinieku paaudzi dīkdienībai – tipveida dzīvojamās mājās nebija paredzēta vieta darbam, amatniecībai. Lauku viensētas novecoja un sagruva, kopā ar tām – arī krucifiksi. Lielāko ceļu malās un krustceļos stāvošos krustus nopostīja, iztaisnojot ceļus un meliorējot laukus. Tā aizgāja bojā krucifiksi Ludzas rajona Dekteros, Rēzeknes rajona Gailumos, Mežārēs un daudzās citās vietās.

Lasīt tālāk >

1 / 2
64-628-830
skola@makasani.lv