Nomaļus esošā kokgriezumiem rotātā krucifiksa nojumīte Rēzeknes rajona Līpuros palika neapkopta kopš 1949.gada, kad saimniekus aizveda uz Sibīriju. Mājās iemitinātie svešzemnieki pret krustu bija vienaldzīgi, un tas ieauga nezālēs. Vēl 80.gadu sākumā pussagruvusī nojumīte bija savā vietā, bet to neviens nekopa un nelaboja. Tad vietējie iedzīvotāji noņēma kokā griezto Pestītāja tēlu un pārnesa uz netālo Vabaļu kapsētu, kur atradās līdzīga nojumīte. Diemžēl nemākulīgie strādnieki remontējot to stipri vienkāršoja. Tā aizgāja bojā ar griezumiem rotātie balsti un dēļu jumtiņa apakšmalas rotājumi. Tajā laikā viss tika darīts pavirši, jo amatniecības tradīcijas bija iznīcinātas un nekvalitatīvie remontdarbi nereti līdz nepazīšanai pārvērta kādreiz tik skaistās koka krucifiksu mājiņas un nojumītes, ko rotāja dekoratīvas jumtu apmales un citas kokgriezumu detaļas.
Zīmīgs ir septiņdesmito gadu krucifiksa postīšanas gadījums Madonas rajona padomju saimniecības "Varakļāni" Lielajos Strodos. Te saimniecības iecirkņa priekšnieks Pēteris Riusenieks ieņēmis galvā, ka ceļmalas krusts traucē ceļu satiksmi, pierunā padomju saimniecības direktoru uzrakstīt pavēli par tā nojaukšanu. Kad papīrs gatavs, iniciators pats sēžas traktorā un nogāž to „traucēkli”. Paiet gandrīz desmit gadi, sākas tautas atmoda un vietējie tautfrontieši nolemj pieprasīt iecirkņa priekšniekam uzstādīt nopostītā vietā jaunu krucifiksu. Grūti teikt, kā būtu beigusies tautfrontiešu akcija, ja vaininieks traģiskā veidā neizvairītos no atbildības – braucot ar automašīnu, uz ceļa avarē un šķiras no šīs bēdu pasaules. Gadiem ejot, vērtīgākais ir aizgājis bojā, un pie tā ne mazums vainojami arī padomju laika novada muzeju darbinieki, kuri, pildīdami kompartijas norādījumus, aizmirsa, atstāja novārtā profesionālo pienākumu būt godprātīgam pret savas tautas vēsturi. Tā Ludzas muzeja fondos glabājas trīs dažādas izcelsmes kokā griezti Kristus tēli, bet nav atrodams ne to tapšanas laiks, ne atrašanas vieta, ne izmēri. Tāpat pārsteidz arī tā laika Daugavpils, Preiļu un Krāslavas rajona kultūras darbinieku neieinteresētība krucifiksu liktenī. Patīkams izņēmums šajā ziņa ir Rēzeknes un Balvu rajoni.
Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija - kokā griezto Kristus tēlu un ar tiem saistīto mazo būvju un baznīcu datu bāze.
Latgales krucifiksu virtuālā enciklopēdija fiksē Latgales ārtelpas un katoļu dievnamu kokā griezto krucifiksu pašreizējo stāvokli, salīdzinājumā ar pētījumu pirms 12 gadiem, kas atspoguļots grāmatā „Kokā cirstās ciešanas” un ļauj plašai sabiedrības daļai iepazīties gan ar vēsturiskajiem kokā grieztajiem krucifiksiem, gan jaunu formu veidošanas tendencēm.
Enciklopēdijas iespējas
Enciklopēdijā atrodamas sādžu, ceļmalu un kapu, kā arī baznīcu koka Pestītāja tēlu fotogrāfijas, informācija par to tapšanas laiku, autoru, atrašanās vietu. Sadaļā "Par krucifiksiem" var iepazīties ar vēsturiskiem notikumiem, kas aptver krucifiksu tradīcijas veidošanās, postīšanas un atjaunošanas laiku.
2007.gada martā Makašānu amatu vidusskolas radošā grupa pieteica projektu "Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija" Latgales kultūras programmas 2007.gada projektu konkursam finansiāla atbalsta saņemšanai. 2007.gada maijā tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu un darbu veikšanu. Projekta mērķis ir vairot sabiedrības informētību par Latgales novada tradicionālo kultūru.
Enciklopēdijas saturu veido 1997.gadā izdotais koktēlnieka Antona Rancāna pētījums par Latgales ārtelpas koka krucifiksiem „Krustā cirstās ciešanas”. Tas ir apjomīgākais apkopotais informatīvais avots par šo unikālo kultūras vēstures parādību Latgalē.
Apceļojot un fotografējot Latgales ārtelpas krucifiksus, radās ideja turpināt iesākto darbu un pētīt arī baznīcās atrodamās kokā grieztās Kristus figūras, kuras izceļas ar lielu stilistisku daudzveidību un neapšaubāmi ir vērtīga Latgales sakrālās mākslas sastāvdaļa. Tādēļ 2008.gadā ar Latgales reģionālās attīstības āģentūras un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu darbs tiek turpināts. Desmit mēnešu garumā katru nedēļu notika izbraucieni uz novada katoļu dievnamiem, lai meklētu un fotografētu kokā grieztos Pestītāja tēlus. Vienlaikus notika informācijas apstrāde, krucifiksu elektroniskās datu bāzes un virtuālās kartes pielāgošana papildināšanai gan ar jaunu informāciju, gan ar vairākiem simtiem fotogrāfiju.
Projekta īstenotājs
Projekta īstenošanā piedalījās:
Makašānu amatu vidusskolas projekta darba grupa;
biedrība "Izglītības un informācijas tehnoloģiju darbnīca";
SIA "Prāta Tehnoloģijas".
Pateicamies par atbalstu arī Verēmu pagasta padomei un daudziem atsaucīgiem cilvēkiem, kas laipni palīdzēja atrast Pestītāja koka figūras pat attālos pagastu nostūros.
Projekta īstenotājs un krucifiksu enciklopēdijas attīstītājs ir Makašānu amatu vidusskola, kas atrodas Rēzeknes rajona Verēmu pagastā. Skola ir izveidota, lai radītu iespēju Latgales jauniešiem iegūt kvalitatīvu profesionāli orientētu vidējo izglītību saskaņā ar novada amatniecības tradīcijām, veidotu viņos izpratni par Latgales novada īpatnējo kultūrvidi un vēlmi piedalīties tās kopšanā un tālākā attīstīšanā, kā arī, lai veicinātu cilvēkresursu problēmas risināšanu Latgales laukos.
Koka krucifiksi, to mājiņas un nojumītes ir būtiska Latgales tautas mākslas sastāvdaļa. To rašanās saistīta ar Latgaliešu tautiskās pašapziņas veidošanās un identitātes apzināšanās laiku, kad, pulcējoties pie sādžu krustiem un runājot mātes valodā, kaut daļēji varēja izvairīties no rusifikācijas spaidiem. Mūsdienās tiem ir svarīga mākslinieciska un kultūrvēsturiska nozīme, tāpēc iesakām, apceļojot Latgali, apskatīt šos īpatnējos objektus. Krucifiksi ir atrodami visos Latgales rajonos, bet bagātākais un daudzveidīgākais krucifiksu klāsts atrodams Rēzeknes un Preiļu rajonos.
Kopš 2008.gada decembra šeit ir apskatāmi arī Latgales katoļu baznīcu koka krucifiksi, kas ir nozīmīga sakrālās koktēlniecības sastāvdaļa.
Maršruta izvēle
Labākais krucifiksu apmeklēšanas veids - braucieni ar auto vai velosipēdu. Pareizāk plānot braucienus vasarā, kad lauku ceļi nav dubļaini vai ledaini. Īsākā braucienā iesakām izvēlēties krucifiksus, kas atrodas šosejas Rīga-Rēzekne tuvumā posmā starp Varakļāniem un Rēzekni, piemēram, krucifiksi Levonos, Tēvenānos, Brokos, Leimaņos, Somos. Garākiem izbraucieniem var nospraust maršrutu gan Rēzeknes, gan arī citos rajonos, kur ir blīvāks objektu izvietojums.
Interneta resursa interaktivitāte nodrošina atgriezenisko saiti ar lietotājiem, kas, savukārt, veicinās tālāku materiālu pilnveidošanu, trūkstošo datu ieguvi. Autoru iecere ir ar sabiedrības atbalstu papildināt enciklopēdijas krucifiksu sarakstu ar jaunām sadaļām. Resursa autori aicina rakstīt atsauksmes par enciklopēdijas saturu, komentārus šķirkļiem, precizējumus, piedāvāt jaunas bildes, kā arī sūtīt informāciju par krucifiksiem, kuri nav iekļauti datu bāzē.
Reklāma
Labprāt apmainīsimies ar baneriem, izvietosim atsauces uz enciklopēdiju tūrisma portālos un katalogos. Par baneru apmaiņas jautājumiem lūdzam rakstīt uz gundega_r@inbox.lv.
Izglītība un pētniecība
Enciklopēdijas primārās funkcijas ir izglītošana un novadpētniecība. Piedāvājam novadpētniecības institūcijām un izglītības iestādēm dažādus sadarbības veidus - konsultācijas un semināri par tradicionālo koktēlniecību un krucifiksu vēsturi, iegūto vizuālo materiālu izmantošana. Koktēlniekiem labprāt sniegsim teorētisko un praktisko informāciju krucifiksu darināšanas jautājumos.
Pieejamās informācijas nodošana trešajām personām, kopēšana un/vai pārpublicēšana, tajā skaitā izmantojot jebkāda veida elektroniskas sistēmas vai iekārtas, jebkurā veidā un apjomā bez rakstiskas saskaņošanas ar Makašānu amatu vidusskolu ir aizliegta.
Citēšanas, kā arī visos citos Makašānu amatu vidusskolas sankcionētos informācijas tālākizmantošanas gadījumos atsauce ir obligāta.
Informācijai ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Makašānu amatu vidusskola neuzņemas atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto informāciju. Informācija, ko satur interneta vietne krucifiksi.lv, ir aizsargāta saskaņā ar LR likumdošanas, tajā skaitā autortiesību, normām.
2 / 2
Zīmīgs ir septiņdesmito gadu krucifiksa postīšanas gadījums Madonas rajona padomju saimniecības "Varakļāni" Lielajos Strodos. Te saimniecības iecirkņa priekšnieks Pēteris Riusenieks ieņēmis galvā, ka ceļmalas krusts traucē ceļu satiksmi, pierunā padomju saimniecības direktoru uzrakstīt pavēli par tā nojaukšanu. Kad papīrs gatavs, iniciators pats sēžas traktorā un nogāž to „traucēkli”. Paiet gandrīz desmit gadi, sākas tautas atmoda un vietējie tautfrontieši nolemj pieprasīt iecirkņa priekšniekam uzstādīt nopostītā vietā jaunu 