KRUCIFIKSI . LV
Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija

PAR KRUCIFIKSIEM
Krucifiksu tradīcijas veidošanās

Krucifikss, jeb krustā sistā Pestītāja tēls ir visbiežāk sastopamā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē. Daudzu apstākļu sakritības dēļ šie tēli vairumā gadījumu griezti no koka — tātad pārstāv koktēlniecības mākslu. Visvairāk šo kokgriešanas tehnikā veidoto krucifiksu ir baznīcās, bet Latvijas katoliskākajā daļā — Latgalē sastopami arī ārtelpā jeb lauku ainavā.

Latgales lauku apvidos, visbiežāk tālu no lielajiem ceļiem, vēl šur tur atrodamas krūmos ieaugušas, kokā, akmenī vai citā materiālā veidotas nelielas būvformas, ko vietējie iedzīvotāji sauc par ceļmalas jeb sādžas krustiem. Tie nereti ir diezgan sarežģīti veidojumi, kuros ietilpst arī krustā sistā Pestītāja tēls. Sādžas krusts jeb krucifikss ir saaudzis ar latgalieša būtību. Tomēr nebūtu pareizi skaidrot krucifiksu rašanos tikai ar Latgales iedzīvotāju dziļo reliģiozitāti. Arī jezuītu darbība kontrreformācijas posmā nav atstājusi materializētas idejas ārtelpas krucifiksu formā; jezuīti gan sagatavoja augsni, lai noteiktā vēsturiskā situācijā viņu idejas īstenotos ar pašas tautas spēkiem. Kāda nozīme krucifiksam ir latgalieša dzīvē, pārliecināmies, lasot Latgales kultūras darbinieka Leonarda Latkovska (vecākā) atmiņas:

"Krustu ārpus mājas var redzēt Bavārijā, Austrijā, Polijā, Šveicē u. c. Tomēr liekas, ka šī tradīcija Latgalē ir visskaistākā un krustam ierādīta viscienīgākā vieta. Bavārijā, piemēram, var redzēt krustu piestiprinātu pie šķūņa, klēts, kūts jumta vai sienas. Ceļa malās novietotie krusti ir zemāki par cilvēka augumu. Turpretī Latgalē māju un ceļmalu krusti ir augsti, taisīti tā, lai cilvēkam nāktos pacelt skatu augšup. Visiespaidīgāko krustu redzēju 1942.—1944. gadā Pušmucovas draudzē, Kārsavas—Ludzas ceļa malā. Pie tā autors bija strādājis ilgu laiku, attēlojot trepes, āmuru, knaibles un citus rīkus, kādus varēja lietot Pestītāja piekalšanai krustā.
Krusts latgalieša izpratnē ir apstāšanās vieta, kur vajag pacelt cepuri, pārkrustīties, atdot godu. Latgalē krustu nebija ganībās, pļavās, mežos, jo krustu vēstījums domāts cilvēkiem.
Katrā Latgales sādžā bija vismaz viens krusts, bet lielākajās pat divi: viens katrā sādžas galā. Tas bija cilvēku vienotājs un kopā saucējs.
" (L.Latkovskis, Acta Latgalica 2; 1968.)

Lasīt tālāk >

1 / 9
64-628-830
skola@makasani.lv